Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Amerikas Savienotājās valstīs Andreja Pildegoviča uzruna 18.novembra svinībās Rokvilē Augsti godātie Valsts svētku rīcības komisijas dalībnieki, Mīļie tautieši, Dāmas un kungi, Visupirms vēlos sirsnīgi sveikt visus klātesošos Latvijas neatkarības 89.gadadienas svinībās! Tāpat vēlos pateikties Vašingtonas latviešu organizācijām par ielūgumu un iespēju uzrunāt jūs šajā nozīmīgajā sarīkojumā. Man kā nesen akreditētam vēstniekam tas ir īpašs pārdzīvojums un liels pagodinājums. Izmantojot iespēju vēlos vēlreiz pateikties mācītājam Jurim Rubeņa kungam par viņa viedo svētrunu, kas mūs visus iedvesmoja un stiprināja. Vārdiem tēvzeme, brīvība, neatkarība ir sevišķs skanējums katrā valodā. Tomēr, atļaušos apgalvot, ka latviešiem šajos vārdos ietilpst īpaša nozīme un emocionāla slodze un tos dziļi izjūt katrs latvietis, neatkarīgi no dzīves vietas. Šobrīd ir grūti pat iedomāties, ka pirms divdesmit gadiem brīvība un neatkarība Latvijā šķita tāli, pat neaizsniedzami ideāli. Vairākām paaudzēm Latvijā šī iespēja godināt Latvijas tapšanas dienu bija liegta. Par šo datumu nedrīkstēja runāt publiski, tā nozīme tika noklusēta, slēpta vai mērķtiecīgi izkropļota. Svešās varas centās iestāstīt, ka brīvība un neatkarība ir kaitīgas un nesīs tikai postu. Mēs visi kopā esam spējuši atbrīvoties no šiem izdomājumiem un varam ar pilnu atbildību atzīmēt, svinēt un lepoties ar Latvijas valsts panākumu un neatgriezenisku neatkarību! Latvijas celšana bija un ir kopīgs darbs. Par spīti garajiem totalitārisma gadiem latvieši Latvijā spēja nosargāt latviešu valodu. Savukārt tautieši brīvajā pasaulē nosargāja dzīvu Latvijas valsts ideju un apbrīnojamā kārtā spēja saglabāt latvietību. Šodien mēs atkal esam viena tauta, kas domā, runā, dzied un joko vienā valodā. Šajā svētku reizē visiem tautiešiem vēlos izteikt visdziļāko pateicību par Jūsu nenogurstošo sirdsdegsmi, Dzimtenes mīlestību, neatlaidīgo ticību un neatslābstošo atbalstu atjaunotajai Latvijai. Man ir liels prieks par to, ka,- gan šajā nozīmīgajā dienā, gan nedēļas nogalēs, šeit Vašingtonā mēs sanākam tik kuplā skaitā un tādējādi apliecinām savu īpašo kopību un vienotos mērķus. Mūsu vidū ir dažāda gadagājuma cilvēki, ir daudz bērnu un jauniešu, kas dzimuši gan Latvijā, gan Amerikā. Šodien šeit kopā sanākuši,- gan Amerikas tautieši, gan Latvijas pārstāvji, kas arvien plašākā pulkā aizstāv Latvijas intereses ASV. Šis notikums ļauj izjust lielas un draudzīgas saimes plecu. Patiesi,─ kopā, zem viena jumta sanākušas piecas paaudzes! Pie kam mūsu latvietība ir ne tikai mūsu pagātne, bet gribētos izteikt pārliecību─ arī mūsu nākotne. Vēlos atzīties, ka pēdējo divu mēnešu laikā, kopš mūsu ierašanās Vašingtonā mana ģimene ir jauki iejutusies Jūsu vidū un ir dziļi pateicīga par Jūsu sniegto atbalstu un uzmanību. Šodien Neatkarības dienu latvieši atzīmē visā pasaulē. Pirmie šodien 18.novembra svētkus sāka svinēt tautieši tālajā Austrālijā, Jaunzēlandē un Krievijā. Šie svētki tiek plaši atzīmēti visos Latvijas novados, sasniedzot kulmināciju bruņoto spēku parādes laikā Daugavmalā un svētku salūtā pie Brīvības pieminekļa. Tomēr svētki nebeidzās ar pusnakts iestāšanos Latvijā. Tie arvien turpinās latviešu centros un ģimenēs Īrijā, Anglijā un citās latviešu mītnes zemēs. Tagad tie sākušies arī ASV, Kanādā un Brazīlijā. Šie ir unikāli svētki, kas tiek svinēti visur kur, skan latviešu valoda, kur tiek kopta un lolota latvietība. Šā gada svētki man un manai ģimenei ir īpaši un tie vienmēr paliks mūsu atmiņā. Kā Latvijas vēstniecības pārstāvji mēs tos Amerikā svinam pirmo reizi. Tajā pat laikā man personīgi─ šie nav pirmie 18.novembra svētki ASV. Pirms 12 gadiem kā jauns Stenfordas Universitātes starptautisko attiecību students es ierados Vašingtonā. Toreizējais Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš ielūdza mani uz Neatkarības dienas svinībām Universitātes klubā 16.ielā. Toreiz es tikko biju uzsācis strādāt Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā. Latvijas teritorijā vēl atradās Krievijas Federācijas karaspēks. Latvijas Valdība tikai deklarēja vēlmi nākotnē iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Man tā bija pirmā iepazīšanās ar tautiešiem ASV, reta iespēja kopā ar jums izjust šo svētku īpašo atmosfēru. Toreiz pat sapņot nevarēju, ka kādreiz ieradīšos vēstnieka statusā Vašingtonā, lai pārstāvētu Latviju kā pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. 18.novembra diena ir vispiemērotākais brīdis godināt mūsu tautas varoņus, vēsturiskā plaknē atskatīties uz pēdējo gadu un dekāžu notikumiem, kā arī atzīmēt Latvijas tautas panākumus un sasniegumus, skaidri apzinoties, ka darāma vēl ir ļoti daudz. Pirms nedēļas mēs pulcējāmies Vašingtonas Rokrīka kapsētā, lai godinātu Latvijas brīvības cīnītājus. Šo varoņu piemiņa uz mūžiem paliks mūsu sirdīs. Diemžēl mūsdienās-arī šā gada sākumā Latvijā tika rīkotas militārās bēres. Tāpēc šajās dienās mēs pieminam mūsu karavīrus, kas piedaloties starptautiskajās misijās, palīdz stiprināt mieru un drošību pasaules karstajos punktos. Tāpat vēlos pieminēt tautiešu organizāciju dalībniekus un diplomātus, kas padomju okupācijas gados uzturēja starptautiski Latvijas tautas leģitīmās tiesības pēc brīvības un neatkarības. Mūsu pienākums darīt visu iespējamo, lai mūsu tautas milzīgie upuri nebūtu veltīgi. Pēdējo 17 gadu laikā mūsu kopīgu pūliņu rezultātā Latvija ir piedzīvojusi brīnumainu pārvēršanos. Uzskatu, ka katram no mums ir pilns pamats un tiesības lepoties ar panākto. Mēs esam atjaunojuši savu valsti visās izpausmēs, esam atguvuši savu vietu uz Eiropas un pasaules kartes un iestājušies ietekmīgākajās drošības un ekonomikas organizācijās. Mēs esam nostiprinājuši latviešu valodas pozīcijas un izveidojuši institūcijas, kas stāv demokrātijas, plurālisma, brīvā tirgus un tiesiskuma sardzē. Latvija ir spējusi pārvarēt totalitāro režīmu mantojumu, nosargāt starpetnisko mieru, noregulēt attiecības ar Krievijas Federāciju. Citiem vārdiem sakot, nepilnās divās dekādēs esam nogājuši ceļa posmu, ko citas Eiropas un pasaules valstis pakāpeniski mērojušas vairāku gadsimtu garumā. Kopš Dziesmotās revolūcijas Latvija ir piedzīvojusi vairākus transformācijas posmus. Katrā posmā mainījās Latvijas sabiedrības attieksme pret lietām, pilnveidojās un nostiprinājās mūsu valstiskums. Latvija ir kļuvusi atvērtāka, pašpārliecinātāka un drošāka. Pēdējos gados esam spējuši veikt vēl nesen neiespējamas un neticamas lietas: šogad Rīga uzņēma NATO Samitu, kā arī Pasaules čempionātu hokejā. Nākamā gada vasarā tiks svinēti Lielie dziesmu svētki. Pēc dažām nedēļām tiks pilnībā atceltas iekšējās robežas starp Latviju, Igauniju un Lietuvu, un arī citām Eiropas Savienības valstīm. Visos minētajos procesos būtiska loma ir bijusi Latvijas tautiešiem. Par to viņiem vēlos pateikt sirsnīgu paldies. Laika posmā no 1988.-1998.g. mēs atjaunojām diplomātiskās attiecības, Satversmi un likumdošanu. Nozīmīga un būtiska bija KF karaspēka izvešana. Šodien vēlos pieminēt vairākus tautiešus, kas aktīvi līdzdarbojās Latvijas ārlietu dienestā, Saeimā un valdībā šajā izšķirīgajā laikā. Šajā ziņā jāatzīmē Anatolu Dinbergu, Aivaru Jerumani, Gunāru Meierovicu, brāļus Pavlovskus, Jāni Lūsi, Jāni Priedkalnu, Rolandu Lappuķi, Ābolu-Nagobads kundze, u.c. No klātesošajiem būtu sevišķi izceļami Goldšmita un Danberga kungi. Strauja un neatgriezeniska privātā īpašuma atjaunošana, konsekventa privatizācija bija lēmumi, kas noteica Latvijas atgriešanos pasaules ekonomiskajā telpā. Šeit vēlos pieminēt profesoru Juri Vīksniņu, Gundara Kēniņa-Kinga un Ulda Klausa sniegumu Latvijas modernas ekonomikas izveidošanā. No 1999.g. līdz 2004.g. Latvija savu likumdošanu un tautsaimniecību pieskaņoja Eiropas standartiem un veiksmīgi iestājās Eiropas Savienībā un NATO. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mūsu valsts ieguva drošu vidi tālākās attīstības un progresa nodrošināšanai. Arī šajā posmā tautiešu ieguldījums ir neatsverams un šeit jāpiemin Vairu Vīķi-Freibergu, Ati Lejiņu, Solveigu Silkalnu, Jāni Eichmani, Jāņi Kukaini, Pēteri Elfertu, Imantu Lieģi. No klātesošajiem būtu sevišķi izceļami Goldšmita un Danberga kungi. Protams, tie ir tikai daži no aktīvākajiem Latvijas tēla veicinātājiem starptautiskajā jomā. Kopš 2004.g. ir sācies jauns posms Latvijas valsts attīstībā. No vienas puses mūsu tautai ir līdz šim nepieredzētas iespējas līdzdarboties Eiropas politiskajos, saimnieciskajos un sociālajos procesos. Vairs nepastāv Eiropas iekšējās robežas, darbaspēka kustība sasniegusi augstu mobilitātes līmeni. Latvijas ekonomikā sākuši ieplūst Eiropas fondu un starptautisko ieguldījumu līdzekļi. No otras puses,─ jaunais laikmets nāk ar jauniem izaicinājumiem un skaidrāk iezīmējas potenciāli vājās vietas. Labklājības līmenis pēdējos gados ir cēlies, tomēr ne tik vienmērīgi kā gribētos. Latviešu migrācija ES iekšienē palielinājusi spriedzi un darba roku trūkumu Latvijas iekšējā darba tirgū. Tuvākajos gados savu risinājumu gaida vairāki akūti jautājumi: Kā pirmo izaicinājumu vēlos minēt demogrāfiju. Neraugoties uz pozitīvo tendenci pēdējo gadu laikā, joprojām mirstība Latvijā par vairākiem tūkstošiem apsteidz dzimstību. Tuvākajā laikā mēs saskarsimies ar deviņdesmito gadu „demogrāfiskās bedres” rezultātiem. Strauji samazināsies studentu skaits augstskolās. Latvijas darba tirgū šodien vērojama darbaspēka trūkuma saasināšanās. Likumsakarīgi, ka jau sākusies diskusija par jauninājumiem likumdošanā imigrācijas jomā. Pēdējā laikā arvien skaļāk tiek runāts par to ─kā noturēt Latvijas pilsoņu loku. Latvijas valdībā strādā darba grupa, kas gatavo grozījumus pilsonības likumā. Šīs darba grupas mērķis radīt likumdošanas bāzi, lai ārpus Latvijas dzimušajiem bērniem un tautiešiem ārvalstīs būtu iespēja iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot mītnes zemes pasi. Par šo jautājumu vēstniecība uztur kontaktus ar Amerikas latviešu apvienību un šis jautājums ir mūsu prioritāšu lokā. Nākamā prioritārā joma skar izglītību. Ņemot vērā Latvijas demogrāfijas tendences un tautsaimniecības struktūru, Latvijas konkurētspēju var nodrošināt tikai augsts izglītības līmenis un cieša integrācija reģionālajā un globālajā ekonomikā. Pēdējos gados ir panākts ļoti daudz. Minēšu tikai vienu piemēru. Drīz pēc neatkarības atjaunošanas tautietis Voldemārs Innus no Buffalo Universitātes kopā ar rīdzinieku Jāni Grēviņu lika pamatus Rīgas biznesa skolai, kļūstot par pionieriem modernās Amerikas izglītības ieviešanā Baltijā. Bet šādu iedvesmojošu stāstu vēl ir ļoti maz. Jaunākie dati uzrāda, ka tikai 4% Latvijas vidusskolu beidzēju vēlas turpināt studijas ārzemēs. Ārvalstu studentu un pasniedzēju skaits Latvijas augstskolās ir joprojām neadekvāti zems. Izmantojot šo uzrunu , vēlos mudināt meklēt iespējas ciešākām apmaiņām starp jauniešiem, studentiem un profesoriem mūsu valstīs. Trešais svarīgākais mērķis ir sabalansēt ekoloģiju un izaicinājumus enerģētikā. Lielākie Latvijas dabas resursi ir ūdeņi un meži. Tā ir mūsu galvenā bagātība. Mums jāmācās tās izmantot daudz gudrāk un taupīgāk. Latvijas Valdība meklē iespējas izmanot jaunākās tehnoloģijas, lai panāktu efektīvāku koksnes un ūdens resursu izmantošanu enerģijas ražošanā. Mēs meklējam sadarbības iespējas pieredzes pārņemšanā no ASV minētajās jomās. Enerģijas un ekoloģijas jautājumiem ir arī nenoliedzama nacionālās drošības dimensija, ņemot vērā Krievijas Federācijas neprognozējamo politiku attiecībā pret kaimiņu valstīm. Arī šajā ziņā jūtams nozīmīgs tautiešu pienesums. Šeit gribētu izcelt Nilu Melngaili, Baibu Rubesu, Paulu Raudsepu, kas aktīvi darbojas Latvijas tautsaimniecības laukā. Tik pat svarīgs uzdevums kā jau nosauktās prioritātes ir neatlaidīga tiesiskuma nostiprināšana. Pēdējos gados šajā jomā Latvijā ir panāks starptautiski atzīti rezultāti. Ir pārvarētas daudzas padomju perioda negācijas. Izveidoti instrumenti korupcijas un noziedzības apkarošanai. Protams, šajā sfērā darāmā vēl ir ļoti daudz. Ir būtiski svarīgi panākt ātru, efektīvu un taisnīgu tiesu sistēmas izveidošanu, atbilstoši Rietumu pasaules labākajiem paraugiem. Juris Dreifelds, Rāsma Kārkliņa, Ivars Krievāns no tautiešu puses snieguši un turpina sniegt vērtīgu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā. Mīļie tautieši, Neatkarības svētki ir gaiši svētki, lai arī notiek gada tumšākajā laikā. Neatkarība mums devusi rīcības un domas brīvību. Ar rīcības brīvību nākusi arī brīvība kļūdīties. Tās ir mūsu pašu kļūdas, par ko nākas pašiem dārgi maksāt. Tomēr,─ lai kādi nebūtu izaicinājumi šodien vai rīt ,─mēs nedrīkstam ļauties pesimismam, apātijai, vienaldzībai. Kā zināms, arī bailes un neticība sasaista prātu, samazina rīcībspēju. Mūsu gadījumā mērķi ir skaidri, arī līdzekļi ir zināmi. Mums ir sava Valsts, savs Valsts prezidents, sava Saeima un sava Valdība. Svarīgi, ka mēs neesam vieni. Mums ir draugi un sabiedrotie. Bet pirmkārt no mums pašiem- no katra indivīda un Latvijas valdības būs atkarīgs tas, ─ cik ātri un efektīvi mēs spēsim sagatavoties noturīgai, ilgspējīgai attīstībai, cik veiksmīgi pratīsim sabalansēt savu ekonomiku,─ gan valsts, gan ģimenes budžeta mērogā. Šajā svētku brīdī vēlos uzsvērt, ka katrs no jums ir piederīgs, vajadzīgs un gaidīts Latvijā. Jūsu zināšanas, pieredze, enerģija un citi resursi ir mūsu valsts bagātība un vērtība. Es aicinu jūs apsvērt iespēju apmeklēt Latviju un kādu laiku iekļauties Latvijas dzīvē un apritē. Domāju, ka tā būs unikāla pieredze,─ gan savu sakņu apzināšanā, gan arī jūsu karjeras un dzīves pieredzes bagātināšanā. Ar katru gadu Latvija kļūst sakoptāka un pievilcīgāka. Pats Dievs mums devis iespēju celt savu valsti. Veidosim to krāšņu un ziedošu visi kopā! Saules mūžu Latvijai! Paldies un vēlu visiem klātesošajiem un jūsu ģimenēm jaukus un gaišus svētkus!